Smiltsērkšķu audzēšana Latvijā, 2020
SVID vērtējums
Spēks
● No visām ES valstīs audzēto smiltsērkšķu šķirnēm mūsējām ir viskvalitatīvākie augļi pēc pārstrādātāju noteiktajiem diviem būtiskākajiem kritērijiem – augļa masa (=sulīgums) virs 0,8 g un šķīstošā sausne, Brix virs 80
● Latvijas audzētājiem ir liela pieredze sulīgo šķirņu audzēšanas tehnoloģijā
● Smiltsērkšķi ir starptautiski jau pietiekoši zināmi, lai tiem varētu atrast pircējus un vēl pietiekoši nezināmi, lai tirgū nebūtu daudz konkurentu.
Vājums
● Audzēšanas izmaksas ir lielākas, nekā galvenajā konkurējošā valstī Rumānijā
● Panākumus starptautiskajā tirgū nosaka audzētāju kooperēšanās, kas Latvijas uzņēmējiem ne visai labi padodas
Iespējas
● Regulāra dalība starptautiskajās augļu un ogu izstādēs. Līdz šim vispār nav bijusi, jo nespējām piedāvāt augļus atbilstošā apjomā, taču mūsu plantāciju platības konstanti palielinās. 2019 gadā smiltsērkšķi platību ziņā bija jau trešā augļu/ogu kultūra Latvijā pēc ābelēm un upenēm.
● Blakusizmantošana – lapas, miza
● COVID – 19 pandēmijas rezultātā cilvēki vairāk pievērsīsies veselīgai pārtikai un imūnsistēmas nostiprināšanai. Smiltsērkšķi ir vieni no zināmākajiem augļiem, kurus lieto tieši šim nolūkam.
Draudi
● Joprojām nav Latvijā reģistrēta un ilgtermiņā izmantojama augu aizsardzības līdzekļa raibspārnu mušas postījumu ierobežošanai
● Eksportu ierobežo augļu augstākā līmeņa attīrīšanas iekārtu trūkums. Optiskās tehnoloģijas iekārtas ir pārāk dārgas, lai tās iegādātos un izmantotu tikai smiltsērkšķu augļu attīrīšanai
● COVID-19 pandēmijas ekonomiskās sekas samazinās pirktspēju. Smiltsērkšķi nav pirmās nepieciešamības prece.
