Nesen man vienu aci iztīrīja no kataraktas un tagad vismaz ar to redzu, ka pasaule ir koša, krāsas spilgtas varēšu brilles atmest un šo – to pie datora vēl paveikt.
Nesen pārlasīju kopā ar Dr. Alfrēdu Ripu organizētā brauciena atskaiti ( 2000) pa gandrīz visiem dzērveņu laukiem. Kļuva skumji, ka toreiz rekomendētais ZM un EM palika kā saucēja balss tuksnesī – pilnīgi bez kādas reakcijas. Tikko pārskatīju LAD programmas pavasarim un tur neredzu neko no ilggadīgo stādījumu veidošanas, aizsardzības no klimata krīzēm. Tas ir pilnīgs absurds – izlikties, ka Latviju neskars 2030.
gada cikliskā pandēmija un atkal šeit funkcionālās pārtiku imunitātes celšanai aizvietos ar vakcīnu reklāmām un uzspiešanu pat slimiem.
Klimata radītās Dabas katastrofas gandrīz visur valstis risina kopā ar Pasaules zinātniekiem. Valstis izdala milzīgus resursus grantiem, finansējot šo problēmu izpēti, risinājumu meklējumus. Vietējie Latvijas politikāņi vien par kara eskalāciju un atbilstošu militarizāciju domā.
Pat senā Krakatau vulkāna mācība- bads Anglijā un Eiropā vietēajām Baibiņām un Pēterīšiem nav zināma. Pat senā Vidzemes zemniekus izglābošās pašpalīdzības metodes -“magazīnas”. ko vadīja grāfs A.
Mellīns, šķiet aizmirstas.
Ko darīt?
Katram pašam ir jāmeklē izdzīvošanas ceļš.
Šeit kopīgai lietai nododu jaunāko informāciju par dzērvenēm.
Kopīgi jau pasen vajadzēja risināt korektu ogu tirdzniecības ceļus un norēķinus, ko 19. g.s. paveica Amerikas dzērveņu apvienība. Šeit uzradušies vairāki “jaunie latvieši”,. kuriem tagad attīstītā dzērveņu un citu ogu tirdzniecība “ļoti patīk”, jo gūst no tās lielu baudu…
Esmu iztulkojis vienu no plašākiem dzērveņu šķirņu īpašību analīzēm, izmantojot 101 rakstus. Šis analītiskais apskats patīkams ar vienveida galveno šķirņu salīdzinājumu – Pilgrim, Ben Lear un Steven , labu valodu, ko pieņēma arī mūsu TILDES tulkotājs.
Domāju, ka šo rakstu vajadzētu katram audzētājam zināt, vismaz apkopojumu 3. tabulā. Tā ir liela nolaidība runāt par dzērvenēm vispār, neņemot vērā to īpašības, kas būtībā nosaka to vērtību. Dažiem tirgotājiem pat šķiet, ka “bioloģiski audzētā”esot vērtīgāka pat “integrēti audzēto”(!). Padomājiet – kur sūnu kūdrā rast tās visas minerālvielas, kas nepieciešamas augiem? Kur kūdrā uzradīsies tās minerālvielas, ko iznes ogu tonnas?.Šeit nav skābās rupjās smiltis ar daudzām minerālvielām, ja nav sasniegts purva dibens. Zinātnes un zināšanu noliegšana man sen nav sveša , bet atšķirībā no lielākās daļas, man ir pierādījumi un zinātnes fakti.
Uzlabojoties redzei man ir iecere aprēķināt dzērveņu “vērtīgumu”, salīdzinot ar minerālcvielu, antioksidantu produktu cenām aptiekās.
No Stādu audzētāju apvienības jau saņēmu uzaicinājumu uz Dārzkopju gadskārtējo konferenci. Šaubos par tās mērķtiecību, tāpēc savā vietā nosūtu šo darbiņu, jo iespējams, ka kādi dzērveņu audzētāji ieradīsies..
Šķiet, ka man nav visu iesaistīto “dzērveņu lietā” vainīgo personu, tāpēc lūdzu, sūtiet šo rakstu tālāk.
Lai mums veicas!
Andris Ansis Špats, zemnieks Bīriņos
